Pēdējā laikā mūsu ģimenē viens no aktuālākiem jautājumiem kurš mocīja bija čības mazai meitiņai.Bērns aug,kāja arī paspējusi izaugt no kurpēm,..un kurpes vai čības viennozīmīgi vajag vilkt mūsu mājā kājās.Lai pirktu jaunas uz dažiem mēnešiem,patreiz nevaram atļauties,lietotas-arī laimes spēle,jo ilgi un dikti jāskatās,jāmeklē un beigās vai vispār derēs..Sāku googlee skatīties adītas,tamborētas,šūtas čības...nekas pa prātam neatradās un tieši šonedēļ ieraudzīju vienā no maniem iedvesmas blogiem šūtas čības(paldies blogam Kriksīši un kripatiņas par mazliet noskatīto ideju),arī es gribēju šūt,taisījos jau griezt veco baiku,nozīmēju meitas pēdiņu,līdz beigās sapratu,ka man var nesanākt,jo tamboradata man ir tuvāka nekā šujmašīna.Domas mainot,baiku iemetu atpakaļ skapī un ķēros pie tambordiegu meklēšanas iecerētajām čībām.
Izgriezu no stingra filcs lielāku pēdiņu(lai nav pa mazu ),visapkārt pēdiņai ar tambordiegu apšuvu un tad ķēros pie tamborēšanas.Lai čība nekristu nost uztamborēju pāri siksniņu un piešuvu spiedpodziņas,lai vigli var attaisīt un aiztaisīt.Lai čības atdzīvinātu,kopīgi ar mazo no grāmatas izvēlējāmies taurenīšus,kurus notamborēju un uzšuvu.
Tā meitiņa tika pie pavasarīgajām čībām uz kurām uzlaidušies pirmie pavasara vēstneši-taurentiņi!!!:))
